30.03.2014.                                                                                                                                                                                                                                     Foto: Raitis Šmits; Vladimirs Novikovs   

  www.balticmarinenews.lv                                                                                               

 

28. martā Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē notika biedrības “Latvijas Jūrniecības savienība” (LJS) gadskārtēja biedru pilnsapulce, kuras laikā tika diskutēts par jūrniecības nozarei svarīgiem jautājumiem. Satiksmes ministrijas Jūrniecības departamenta direktore Laima Rituma pasniedza nozares gada balvas    „Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas jūrniecības attīstībā”, tās saņēma:

Ilze Bernsone un Ģertrūde Aniņa

  “Ja mēs paši negodināsim savas nozares labākos cilvēkus un jūrniecību kopumā, tad  diez vai kāds no malas to izdarīs mūsu vietā, jo ir taču tik svarīgi pateikt paldies cilvēkam par viņa mūža darbu”, teica LJS valdes priekšsēdētājs Antons Vjaters.

 Par jūrniecības izglītības aktualitātēm runāja Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) rektors Jānis Bērziņš.

  Ar Latvijas Jūras administrācijas (JA) darbības galvenajiem akcentiem 2013.gadā  iepazīstināja administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš, JA Jūrnieku reģistra pārstāvis Roberts Gailītis runāja par Latvijas jūrnieku resursiem. Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektors Kārlis Leiškalns atskaitījās par lielo ostu darbību, kā arī komentēja situāciju par Ukrainas – Krievijas konfliktu, kas varētu skart Latvijas ostas. Latvija ir kļuvusi par tranzītpārvadājumu līderi reģionā un kravu apjoma ziņā ir krietni priekšā kaimiņvalstīm.

   Par vienu no nozīmīgiem gada notikumiem jūrniecībā uzskatāma arī „Latvijas jūrniecības gadagrāmata”, kuras prezentācija parasti notiek gadskārtējās LJS biedru sapulces laikā. “Mani patīkami pārsteidz, ka zvana un par mūsu gadagrāmatu interesējas cilvēki, kas pat nav saistīti ar jūrniecību: autotirgotāji, medicīnas darbinieki, piejūras ciematu iedzīvotāji utt. Tas pierāda, ka mūsu gadagrāmata ir ne tikai dzīvotspējīga, bet arī interesanta un nepieciešama, to lasa ne tikai jūrnieki un jūrniecības uzņēmumu darbinieki, tātad tā ieguvusi daudz plašāku lasītāju loku”, Anita Freiberga. Savukārt kapteinis Ēvalds Grāmatnieks kopā ar savu kundzi ir uzņēmies tādu kā misiju popularizēt šo izdevumu skolās un tādējādi popularizēt arī visu jūrniecības nozari.

A. Freiberga: “Jau no 1994. gada piedalos Jūrniecības gadagrāmatas veidošanā un izdošanā. Strādājot pie Gadagrāmatas sagatavošanas ir lepnums par latviešu jūrniekiem un emocionāli pārdzīvojumi par aprakstāmo cilvēku likteņiem”. „Latvijas jūrniecības gadagrāmata” iznāk kopš 1989. gada un ir vienā vecumā ar pašu Jūrniecības savienību. Tās izdošana uzskatāma par senu, skaistu un rūpīgi koptu tradīciju. Pie tās pirmsākumiem savu atbalstu sniedza arī toreizējais Latvijas Kultūras fonda priekšsēdētājs Imants Ziedonis. Iespējams, ka daudzi šos faktus jau ir piemirsuši. Arī nozares gada balvas „Par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas jūrniecības attīstībā” pasniegšanu jūrniecības darbiniekiem varētu uzskatīt par jaunāko laiku tradīciju, kas mums visiem kopā rūpīgi jākopj, jo ir taču tik svarīgi pateikt paldies cilvēkam par viņa mūža darbu. Šķiet, ka ar katru gadu šīs balvas nozīmīgums jūrniecības sabiedrībā arvien pieaug, tomēr vēl joprojām neesam vienojušies ar citām jūrniecības organizācijām par tiem kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēti balvas pretendenti.

 Burāšanas mācību asociācijas Latvijas valdes priekšsēdētājs  Uģis Kalmanis ziņoja par par starptautiskās burāšanas mācību regates "The Tall Ships Races 2013" norisi Rīgā.

Starptautiskā burāšanas organizācija „Sail Training International” (STI) organizēja gadskārtējo regati „The Tall Ships Races 2013”pa maršrutu Orhūsa – Helsinki - Rīga – Ščecina.

Lai pievērstu Latvijas jauniešu uzmanību jūrnieka profesijai, jau astoņus gadus tiek organizēts skolu jaunatnes konkurss „Enkurs”, kas jau 2011. gadā kļuva par starptautisku pasākumu, kad Latvijas uzvarētāja komanda sacentās ar Lietuvas jauniešiem. Konkursa organizētāji ir pārliecināti, ka šo pasākumu var padarīt vēl plašāku un piedod mūsu konkursam „Enkurs” patiesi starptautisku skanējumu.

    Visus astoņus gadus Latvijas Jūrniecības savienība ne tikai pasīvi seko konkursa gaitai, bet ir arī aktīva šī pasākuma organizētāja. Kā jau allaž, viena no lielākajām problēmām ir finansējums. Tomēr jāteic, ka Latvijas jūrniecības sabiedrība ir ļoti ieinteresēta, lai jaunieši iespējami daudz uzzina par jūrnieka darbu un tā specifiku. Ir daudz motivējoša, kāpēc saistīt savu dzīvi ar darbu jūrā. Protams, šis darbs nozīmē milzīgu atbildību, arī stresu un atšķirtību no mājām. Tomēr garantēts darbs un laba samaksa ir svarīgs faktors, kas katru gadu pēc „Enkura” konkursa uz Latvijas Jūras akadēmiju vai Liepājas Jūrniecības koledžu aizved arvien vairāk jauniešu. Ir nodibināta speciāla „Enkura” stipendija, uz kuru var pretendēt ikviens pirmā kursa students no LJA vai LJK, kurš, iestājoties mācību iestādē, uzrāda konkursa „Enkurs” dalībnieka sertifikātu. „Enkura” stipendiju studenti var saņemt tikai mācībām pirmajā kursā, kurš ir smagākais laiks studentiem gan tīri psiholoģiski, gan daudziem arī materiāli. „Enkura” stipendija ir 50 latu mēnesī un to izmaksas nodrošina Latvijas Tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrība.

    Valstij tomēr ir pasīva attieksme pret kuģniecības nozares attīstību, neskatoties uz to, ka Latvijā ir ap 13 000 aktīvo jūrnieku un to skaita ziņā mūsu valsts ieņem  piekto vietu Eiropas Savienībā. Lielākā daļa no mūsu jūrniekiem strādā uz citu valstu kuģiem, jo Latvijā reģistrēto kuģu skaits ir niecīgs. Arī Latvijas kuģu īpašnieki savus kuģus labprātāk reģistrē zem citu valstu karogiem. Kuģu īpašniekus atbaida nesakārtotā nodokļu politika un smagnējā birokrātija.

   VIDEO